Parapsiholoģija sākas ar neparastiem apgalvojumiem un cilvēku pieredzēm, taču ar to pētniecība nebeidzas. Ja vēlamies noskaidrot, vai novērotajam ir kāds plašāks pamats, nepieciešams pāriet no stāsta pie pārbaudāma jautājuma. Šajā sadaļā aplūkojam konkrētus pētījumus un pētījumu programmas: ko pētnieki vēlējās noskaidrot, ko viņi atrada, vai rezultātus izdevās atkārtot un ko no tiem pašlaik var pamatoti secināt. Mērķis nav pierādīt, ka paranormāli fenomeni pastāv, vai jau iepriekš pieņemt, ka tie nevar pastāvēt. Mērķis ir saprast, ko rāda dati un cik droši mēs to zinām.
No pieredzes līdz pētījumam
Daudzi parapsiholoģijas jautājumi sākas ārpus laboratorijas. Cilvēki apraksta sakritības, priekšnojautas, šķietamu domu pārraidi, ārpusķermeņa pieredzes, neparastus notikumus nāves tuvumā vai situācijas, kurās viņiem šķiet, ka informācija iegūta veidā, ko viņi paši nespēj izskaidrot. Šādi ziņojumi ir svarīgi, jo tie parāda, ko cilvēki piedzīvo un par ko vispār ir vērts uzdot pētnieciskus jautājumus. Taču pieredzes apraksts vēl nepasaka, kas to izraisīja. Pētījums sākas brīdī, kad vispārīgu apgalvojumu iespējams pārvērst jautājumā, kuru var pārbaudīt ar novērojumiem, eksperimentu vai sistemātiski savāktiem datiem.
Laboratorijas pētījumi
Laboratorijā pētnieki cenšas radīt apstākļus, kuros konkrētu apgalvojumu iespējams pārbaudīt kontrolētāk nekā ikdienas situācijā. Piemēram, tiek pārbaudīts, vai cilvēks spēj uztvert slēptu attēlu vai informāciju bez redzes un dzirdes palīdzības. Citos eksperimentos pēta, vai domas un koncentrēšanās spēj radīt izmērāmu ietekmi uz datorsistēmu darbību vai cita cilvēka pašsajūtu. Šādu eksperimentu vērtība nav tikai rezultātā. Tikpat būtiski ir jautājumi:
- cik precīzi tika noteikts, ko pārbauda;
- vai bija izslēgti parasti informācijas iegūšanas ceļi;
- vai rezultātu varēja radīt nejaušība vai procedūras īpatnības;
- vai dati tika analizēti tā, kā bija paredzēts;
- vai eksperimentu iespējams atkārtot.
Pašas kontroles procedūras un eksperimentu uzbūvi detalizētāk aplūkojam sadaļā Metodes.
Pētījumi ārpus laboratorijas
Ne visu, ko cilvēki apraksta, iespējams atkārtot pēc pētnieka pieprasījuma. Tāpēc parapsiholoģijā pastāv arī pētījumi, kuros analizē spontānus gadījumus, intervijas, vēsturiskus dokumentus, aptaujas vai cilvēku pieredzes noteiktos apstākļos. Šādi pētījumi var palīdzēt noskaidrot, kādas pieredzes cilvēki apraksta, cik bieži tās sastopamas un kādos apstākļos tās rodas. To ierobežojums ir cits: jo mazāka ir pētnieka kontrole pār notikuma apstākļiem, jo grūtāk droši noteikt tā cēloni. Tāpēc dokumentēts gadījums var būt ļoti interesants, bet tas nav tas pats, kas kontrolēts eksperiments. Abi pētījumu veidi var papildināt viens otru, taču tie atbild uz atšķirīgiem jautājumiem.
Viens rezultāts nav galīgs secinājums
Atsevišķs pētījums var dot negaidītu vai statistiski neparastu rezultātu. Tas vēl nenozīmē, ka ir atklāts jauns fenomens. Jāpārbauda, vai rezultātu nevar izskaidrot ar nejaušību, kļūdu, procedūras nepilnību, datu analīzes izvēli vai citiem faktoriem. Jo neparastāks ir apgalvojums, jo svarīgāka kļūst iespēja pārbaudīt, vai tas saglabājas arī citos apstākļos. Tāpēc pētniecībā īpaša nozīme ir eksperimentu atkārtojumiem. Ja līdzīgu rezultātu iegūst citi pētnieki, ar citiem dalībniekiem un neatkarīgā vidē, sākotnējais novērojums kļūst interesantāks. Ja rezultātu neizdodas atkārtot, arī tas ir nozīmīgs rezultāts. Taču neveiksmīgs atkārtojums automātiski nepierāda, ka sākotnējais pētījums bija kļūdains. Jāvērtē, cik precīzi tika atkārtota sākotnējā procedūra, cik liels bija pētījums un kādas atšķirības starp abiem eksperimentiem varēja būt būtiskas.
No atsevišķiem pētījumiem līdz kopainai
Zinātnisks secinājums reti balstās uz vienu eksperimentu. Ar laiku uzkrājas vairāki pētījumi — dažkārt ar līdzīgiem, dažkārt ar atšķirīgiem rezultātiem. Tad kļūst svarīgi vērtēt visu pierādījumu kopumu. Šeit nozīme var būt sistemātiskiem pārskatiem un analīzēm, kurās apvieno vairāku pētījumu rezultātus. Taču arī liels pētījumu skaits pats par sevi negarantē drošu secinājumu. Joprojām jāvērtē:
- pētījumu kvalitāte;
- to savstarpējās atšķirības;
- iespējamā neveiksmīgu pētījumu nepublicēšana;
- izmantotās statistiskās metodes;
- neatkarīgi atkārtojumi;
- tas, vai rezultāti saglabājas, uzlabojot eksperimenta kontroli.
Tāpēc svarīgākais jautājums nav “cik daudz pētījumu ir publicēts?”, bet gan “cik pārliecinošs ir pierādījumu kopums?”
Pozitīvs rezultāts un skaidrojums nav viens un tas pats
Arī tad, ja eksperimentā tiek konstatēta novirze, kuru nav viegli izskaidrot ar nejaušību, vēl paliek nākamais jautājums: kas šo novirzi izraisīja? Statistisks rezultāts pats par sevi nevar pateikt, ka ir notikusi telepātija, pareģošana vai psihokinēze. Vispirms jāizvērtē procedūra, alternatīvi skaidrojumi un rezultāta atkārtojamība. Tikai pēc tam iespējams runāt par to, kādas interpretācijas dati atbalsta. Šos jautājumus plašāk aplūkojam sadaļā Skaidrojumi.
Kā mēs aplūkosim pētījumus
Parapsihologija.lv pētījumu apraksti nebūs tikai rezultātu pārstāsti. Katru nozīmīgu pētījumu centīsimies aplūkot vienā un tajā pašā secībā:
- Ko gribēja noskaidrot?
- Kā pētījums tika veikts?
- Ko atrada?
- Vai rezultātu mēģināja atkārtot?
- Kāda bija kritika?
- Ko vēlākie pētījumi mainīja?
- Ko pašlaik var secināt?
Tas ļauj interesantu rezultātu ieraudzīt kontekstā, nevis atraut no pārējās pierādījumu kopainas. Parapsiholoģijas vēsturē ir bijuši gan daudzsološi rezultāti, gan neveiksmīgi atkārtojumi, gan metodoloģiskas diskusijas, kas likušas mainīt pētījumu procedūras. Tie visi ir daļa no pētniecības procesa. Mūsu uzdevums nav izvēlēties sev ērtākos piemērus. Mūsu uzdevums ir sekot tam, kur ved pierādījumi.