Cilvēki apraksta ļoti dažādas neparastas pieredzes — sajūtu, ka zina otra cilvēka domas, priekšnojautu par vēl nenotikušu notikumu, atrašanos ārpus sava ķermeņa vai sastapšanos ar cilvēku, kurš jau ir miris.
Šādi stāsti var būt spilgti, personiski un reizēm ļoti pārliecinoši. Taču pieredzes apraksts vēl nepasaka, kāds bijis tās cēlonis.
Tāpēc šajā sadaļā sākam nevis ar jautājumu “vai tas ir paranormāli?”, bet ar vienkāršāku jautājumu:
Ko cilvēks apgalvo, ka ir piedzīvojis?
Kad dažādām pieredzēm ir līdzīgas pazīmes, tās iespējams aprakstīt kā noteiktus fenomenu tipus. Tas palīdz saprast, par ko tieši runājam, salīdzināt līdzīgus gadījumus un nošķirt vienu parādību no citas.
Šajā sadaļā mēs galvenokārt iepazīsim pašus fenomenus. To, kā tie pētīti, ar kādām metodēm pārbaudīti un kādi skaidrojumi tiem piedāvāti, aplūkosim atsevišķajās sadaļās Pētījumi, Metodes un Skaidrojumi.
Informācijas uztveres fenomeni
Daļa parapsiholoģijas fenomenu saistīta ar apgalvojumu, ka cilvēks ir ieguvis informāciju, kuru šķietami nav saņēmis ar parastajiem maņu vai saziņas ceļiem.
Šajā grupā svarīga ir nevis pati neparastā sajūta, bet informācijas raksturs un tas, no kurienes tā šķietami iegūta. Tieši pēc tā savā starpā nošķir vairākus radniecīgus fenomenus.
Telepātija
Telepātija ir apgalvojums par iespējamu informācijas uztveršanu no cita cilvēka bez zināma saziņas vai maņu kanāla.
Ikdienas stāstos tā var parādīties kā sajūta, ka cilvēks zina, ko otrs domā vai jūt. Parapsiholoģijā šis jēdziens ir šaurāks: runa ir par iespējamu informācijas pārnesi starp cilvēkiem.
→ Telepātija
Gaišredzība
Gaišredzība tradicionāli apzīmē iespējamu informācijas iegūšanu par objektu, vietu vai notikumu, kas cilvēkam nav pieejams ar parastajiem maņu kanāliem.
Atšķirībā no telepātijas iespējamais informācijas avots šeit nav cita cilvēka prāts.
→ Gaišredzība
Pareģošana
Pareģošana ( prekognīcija) ir apgalvojums par iespējamu informācijas iegūšanu par notikumu, kas informācijas saņemšanas brīdī vēl nav noticis.
Ar šo fenomenu bieži tiek saistīti priekšnojautu un neparasti precīzu sapņu apraksti, taču ne katra sakritība starp iepriekšēju iespaidu un vēlāku notikumu automātiski ir pareģošana.
→ Pareģošana
Psihokinēze
Psihokinēze jeb PK ir apgalvojums par iespējamu cilvēka nodoma vai psihiska procesa tiešu ietekmi uz fizisku objektu vai procesu bez zināma fiziska mijiedarbības mehānisma.
Tā būtiski atšķiras no iepriekšējās grupas. Telepātijā, gaišredzībā un pareģošanā galvenais jautājums ir par informācijas iegūšanu, bet psihokinēzē — par iespējamu ietekmi uz fizisko pasauli.
Ar psihokinēzi vēsturiski saistīti ļoti dažādi apgalvojumi, tādēļ atsevišķajā rakstā būs svarīgi nošķirt, ko ar šo vārdu dažādos laikos un pētniecības kontekstos patiesībā domāja.
→ Psihokinēze
Pieredzes un apgalvojumi par iespējamu apziņas turpināšanos
Cita fenomenu grupa saistīta ar pieredzēm un apgalvojumiem, kurus cilvēki dažkārt interpretē kā iespējamu norādi uz apziņas vai personības pastāvēšanu pēc ķermeņa nāves.
Šeit īpaši svarīgi nošķirt pašu novērojumu no tā interpretācijas.
Ziņojums par neparastu pieredzi ir viens fakts par cilvēka pieredzi. Secinājums, ka tās cēlonis bijusi saziņa ar mirušu cilvēku vai apziņas turpināšanās pēc nāves, jau ir daudz tālāks solis.
Šī grupa kalpo kā kopīgs ievads vairākiem savstarpēji saistītiem, bet atšķirīgiem fenomeniem.
Spiritisms
Spiritisma (Mediumisms) gadījumā cilvēks apgalvo, ka saņem informāciju no mirušas personas vai citas būtnes, kas nav pieejama parastai saziņai.
Spiritisma tradīcijas un formas ir ļoti dažādas, tāpēc atsevišķajā rakstā vispirms būs jānošķir, kāda veida pieredze vai apgalvojums konkrētajā gadījumā tiek izteikts.
→ Spiritisms
Parādību pieredzes
Dažādi cilvēki ir ziņojuši par šķietamu mirušu vai prombūtnē esošu cilvēku redzēšanu, dzirdēšanu vai klātbūtnes sajūtu.
Šādu pieredžu vēsturiskie apraksti ir ļoti dažādi. Arī šeit pats pieredzes fakts un secinājums par to, kas tika uztverts, nav viens un tas pats.
→ Parādību un parādīšanās ( apparition ) fenomens un ar to saistītā pieredzes
Iespējamas iepriekšējo dzīvju atmiņas
Atsevišķu gadījumu aprakstos cilvēki — īpaši bērni — ir stāstījuši par personām, vietām vai notikumiem, kurus interpretējuši kā atmiņas no iepriekšējas dzīves.
Šeit par fenomenu uzskatām šādu atmiņu apgalvojumu un tā saturu, nevis jau secinām, ka reinkarnācija ir notikusi.
→ Iespējamas iepriekšējo dzīvju atmiņas
Neparastas apziņas pieredzes
Ne visas ar parapsiholoģiju saistītās pieredzes sākas ar apgalvojumu par telepātiju, psihokinēzi vai apziņas turpināšanos pēc nāves.
Dažkārt neparasts ir pats cilvēka apziņas stāvoklis — veids, kādā viņš noteiktā brīdī piedzīvojis savu ķermeni, apkārtni, laiku vai pats sevi.
Divi pazīstamākie piemēri ir nāvei tuva pieredze un ārpusķermeņa pieredze.
Tie var savstarpēji pārklāties, taču nav viens un tas pats fenomens: ārpusķermeņa pieredze var būt viena no nāvei tuvas pieredzes sastāvdaļām, bet tā var tikt aprakstīta arī ārpus NDE konteksta.
Nāvei tuva pieredze (NDE)
Par nāvei tuvu pieredzi jeb NDE sauc intensīvu subjektīvu pieredzi, par kuru cilvēki mēdz ziņot dzīvībai bīstamu vai citādi ārkārtēju apstākļu laikā. Šādu pieredžu saturs nav visiem vienāds, tomēr aprakstos atkārtojas noteikti motīvi.
Atsevišķajā rakstā mūs interesēs gan tas, kā cilvēki šīs pieredzes apraksta, gan vairāki īpaši labi dokumentēti gadījumi.
Šie stāsti būs vērtīgi nevis tāpēc, ka viens spilgts gadījums varētu atrisināt jautājumu par NDE cēloni, bet tāpēc, ka tie ļauj saprast pašu fenomenu tādu, kādu to piedzīvojuši un aprakstījuši cilvēki.
→ Nāvei tuva pieredze (NDE)
Ārpusķermeņa pieredze (OBE)
Ārpusķermeņa pieredzē cilvēks izjūt, ka viņa uztveres vai apziņas atrašanās vieta vairs nesakrīt ar fiziskā ķermeņa atrašanās vietu.
Dažos stāstos cilvēks apraksta savu ķermeni it kā no malas vai no augšas; citos dominē pati atrašanās ārpus ķermeņa sajūta.
OBE var būt daļa no NDE, taču ārpusķermeņa pieredzes tiek aprakstītas arī citos apstākļos. Tāpēc tās aplūkosim kā atsevišķu fenomenu, nevis tikai kā NDE sastāvdaļu.
Arī šeit atsevišķajā rakstā būs vieta dokumentētu pieredžu aprakstiem, skaidri nošķirot to, ko cilvēks ziņojis, no secinājumiem par to, kas šo pieredzi izraisījis.
→ Ārpusķermeņa pieredze (OBE)
Fenomens nav tā skaidrojums
Šīs sadaļas rakstos atkārtosies viena svarīga atšķirība.
Pieredze apraksta to, ko cilvēks juta, redzēja, dzirdēja vai atcerējās.
Interpretācija ir cilvēka vai pētnieka mēģinājums saprast, ko šī pieredze nozīmē.
Skaidrojums mēģina atbildēt, kā un kāpēc tā radusies.
Šos trīs līmeņus nevajadzētu sajaukt.
Cilvēka pieredzi iespējams uztvert nopietni arī tad, ja mēs nepieņemam viņa skaidrojumu. Savukārt tas, ka kādai pieredzei pašlaik nav droša skaidrojuma, pats par sevi vēl neapstiprina paranormālu interpretāciju.
Kur meklēt atbildes tālāk?
Šajā sadaļā galvenais jautājums bija:
Kas tiek aprakstīts?
Tālāk vietnē uz tiem pašiem fenomeniem skatīsimies no citām pusēm.
Pētījumi — ko pētnieki ir mēģinājuši noskaidrot un kādi rezultāti iegūti.
Metodes — kā šādus apgalvojumus un pieredzes iespējams pārbaudīt.
Skaidrojumi — kādi zināmi mehānismi, konkurējošas interpretācijas un vēl neatbildēti jautājumi var palīdzēt saprast novēroto.
Tādēļ viens fenomens vietnē var parādīties vairākās sadaļās, bet katrā no tām mēs tam uzdosim citu jautājumu.
