Tomēr pasaulē ir ļoti maz nobrieduši prāti. Tāpēc filozofiski – reliģiozās pagānu doktrīnas bija dažādas: vienu uzdevums bija apmierināt to cilvēku intereses, kuri nodarbojas ar filozofiju; citu - to cilvēku intereses, kuri nespēj izprast visdziļākos dzīves noslēpumus. Tikai nedaudziem atklājās ezotēriskās vai garīgās mācības, parastajiem cilvēkiem tika piedāvāta burtiska, ekzotēriska šo mācību interpretācija. Lai padarītu vienkāršāk saprotamu varenās dabas patiesību un izprastu dabas likumu abstraktos principus, Visuma dzīvības spēki tika personificēti, tie kļuva par seno mitoloģiju dieviem un dievietēm. Tajā laikā, kad neizglītotās masas atstāja savas veltes uz Priapa un Pana ( dievības, kuras pārstāv vairošanās enerģijas) altāriem, gudrie to statujās atzina tikai vareno abstrakto patiesību simbolisko izteiksmi.Senajā pasaulē, visās pilsētās, bija tempļi dievkalpojumiem un veltes dieviem. Katrā pilsētā bija filozofi un mistiķi, kuri bija dziļi iekļuvuši dabas noslēpumos. Šie cilvēki parasti sapulcējās kopā, veidojot slēgtas filozofiskas un reliģiozas biedrības. Pašas svarīgākās no šīm grupām ir pazīstamas zem mistēriju nosaukuma. Daudzi, antīko laiku izcilie prāti, bija iniciēti šajās slepenajās brālībās caur visai dīvainiem un slepeniem, dažreiz pat ļoti nežēlīgiem rituāliem.
Katrai pagānu tautai bija ( un ir ) ne tikai valsts reliģija, bet arī cita reliģija, pieeja tai bija tikai filozofu elitei. Daudzi no šiem senajiem kultiem ir izzuduši, tā arī neatklājot savus noslēpumus, bet daži ir izdzīvojuši, un to mistiskie simboli ir saglabājušies līdz pat šodienai.
Maz kurš apjauta, līdz kādai pakāpei senās skolas ietekmēja tā laika prātus, bet caur tiem, nākošo paaudžu prātus. Roberts Makojs, 33 iesvētīšanas pakāpes masons, savā grāmatā „ Kopējā masonu vēsture” atdod pienācīgu vietu lomai, kuru nospēlēja senās mistērijas, cilvēku kultūras tapšanā. Viņš raksta: „ Izrādās, visas cilvēces labās īpašības, visi zinātnes, filozofijas un mākslas sasniegumi ir parādā tiem institūtiem, kuri zem noslēpumu segas centās aprakstīt smalkākās reliģijas, morāles un tikumu patiesības un ielikt tās mācekļu sirdīs... Viņu pūles, pamatā, bija virzītas uz mācībām par vienu Dievu, cilvēka augšāmcelšanos mūžīgajai dzīvei, cilvēka dvēseles cildenumu. Viņi gribēja, lai cilvēki redzētu dievišķuma atblāzmu Visuma skaistumā, varenībā un pilnībā.”
Senie filozofi ticēja, ka neviens cilvēks nevar dzīvot saprātīgi bez fundamentālām zināšanām par dabas likumiem. Lai paklausītu, vispirms cilvēkam ir jāsaprot un mistērijas bija veltītas cilvēku apmācīšanai, lai viņš varētu operēt ar dievišķajiem likumiem zemes sfērās. Tikai nedaudzi agrākie kulti patiešām pielūdza antropomorfās dievības, kaut gan viņu simbolisms liecina tieši par to. Viņi drīzāk bija morāli, nevis reliģiozi, drīzāk filozofiski, nevis teoloģiski. Viņi mācīja cilvēku izmantot spējas prātīgāk, būt pacietīgākām nelabvēlīgu notikumu un likstu laikā, drosmīgam briesmās, izturīgam pret kārdinājumiem, mācīja uzskatīt godīgu dzīvi par labāko upuri Dievam, bet ķermeni - par altāru, veltītu Dievam.
Saules pielūgšana spēlēja svarīgu lomu gandrīz visās agrākajās pagānu mistērijās. Tas, iespējams, norāda uz to izcelsmi no atlantiem, jo Atlantīdas iedzīvotāji pielūdza sauli.
Mistērijas bija organizētas ar mērķi palīdzēt cilvēkam atmodināt garīgos spēkus, kuri, ielenkti liesmojošā gredzenā no miesaskāres un deģenerācijas, guļ viņa dvēselē. Citiem vārdiem sakot, cilvēkam tika piedāvātas mācības, kuras ļāva viņam atgriezt nozaudētos sasniegumus.
Senajā pasaulē gandrīz visas slepenās biedrības bija filozofiskas un reliģiozas. Viduslaikos tās bija reliģiozas un politiskas, kaut gan bija palikušas arī nedaudz filozofijas skolas. Jaunajos laikos slepenās biedrības rietumu valstīs ir politiskas vai garīgas organizācijas, kaut gan dažās no tām, kā piemēram, masonu, senie reliģijas un filozofijas principi izdzīvoja.
Kaut arī mistiskās skolas parasti asociējas ar civilizētiem laikiem, ir liecības par to, ka cilvēki arī aizvēsturiskajos laikos zināja par tām.
Menlijs P. Holls, fragments no grāmatas „Enciklopēdisks stāstījums par masonu, hermetistu, kabalistu un rozenkreiceru simbolikas filozofiju”.